Publikācijas
Riteņu disku veidi

Riteņu diski iedalās divās lielās grupās: izgatavoti no tērauda un no vieglajiem sakausējumiem. Pēdējie mēdz būt lieti un kalti.

Tērauda diski

Šobrīd visizplatītākie. Sastāv no loka un tam piemetināta diska (šķīvja), ko izgatavo no tērauda loksnes. Ar tērauda diskiem tiek komplektēta lielākā daļa automašīnu izgatavotājrūpnīcās.
 
Priekšrocības:
- Neliela cena;
- Iespējams iztaisnot pēc deformācijas. Trieciena gadījumā tie neplīst, bet saspiežas, tāpēc to iespējams atjaunot.
Trūkumi:
- Vislielākais svars, kuru nav iespējams samazināt, jo pie mazāka tērauda loksnes biezuma pasliktinās izturības raksturojumi;
- Ierobežotas dizaina iespējas;
-  Zema korozijas izturība;
- Ne visai augsta izgatavošanas precizitāte (un tas nozīmē, ka ir iespējamas problēmas ar balаnsēšanu).
 
Diski no vieglajiem sakausējumiem
Diski no vieglajiem sakausējumiem pēc izgatavošanas paņēmiena iedalās lietajos un kaltajos.
 
Lietie diski
Priekšrocības:
- Salīdzinot ar tērauda diskiem, tiem ir viena neapstrīdama priekšrocība – mazāks svars. Lietais disks no alumīnija sakausējuma ir apmēram par 15 – 30% vieglāks par analoģisku disku no tērauda, kas diskam ar izmēru 5,5Jх13 ir apmēram 1 kg. No automašīnas teorijas ir zināms, ka neatsperotu detaļu, pie kurām ir pieskaitāmi arī diski, masas samazināšana sekmē tāda rādītāja kā gaitas plūdenuma uzlabošanos. Bez tam, samazinās arī automašīnas inerces moments, kas labvēlīgi izpaužas pie ātruma attīstīšanas un bremzēšanas. Pazeminās transmisijas detaļu nolietojums, uzlabojas automašīnas dinamika, samazinās degvielas patēriņš.
- Augsta triecienizturība
- Liela dizainu daudzveidība, kas bez estētiskās puses sekmē labu bremžu atdzišanu.
- Diskiem no alumīnija sakausējumiem piemīt augsta korozijas izturība, ražotāji izmanto izturīgus laku un krāsu pārklājumus.
 
Trūkumi:
- Augstāka cena, salīdzinot ar tērauda diskiem.
- Trieciena gadījumā lieto disku nav iespējams iztaisnot kā tērauda disku.
 
Kaltie diski
Priekšrocības:
- Ļoti augsta izturība;
- Augsta korozijas izturība. Kaltie alumīnija diski, atšķirībā no lietajiem, ir mazāk prasīgi pret virsmas aizsardzību;
- Deformācijas plastiskums. Trieciena gadījumā disks neplīst, bet saspiežas, un uz tā neveidojas plaisas.
- Mazs svars. Kaltie diski apmēram par 30-50% ir vieglāki par tērauda diskiem un par 15-25% vieglāki par lietajiem.
- Nav lējuma dobumu un mikroplaisu.
 
Trūkumi:
- Mazāka dizaina variantu izvēle nekā lietajiem diskiem.
- Mazu sēriju modeļiem ir ievērojami augstāka cena.
 
No disku vēstures
1964. g. – pirmo reizi ASV uz sporta automašīnām tika uzstādīti riteņi no alumīnija sakausējuma.
1967. g. – Itālijā un Japānā analoģiski riteņi parādījās uz vispārīga pielietojuma automašīnām.
1974. – 75. g. – izstrādāti un apstiprināti alumīnija disku ražošanas un kontroles starptautiskie standarti.
Tērauda nomaiņu ar alumīniju noteica tā fizikāli tehniskās īpašības: mazais blīvums, augsta īpatnējā precizitāte, augsta siltumvadāmība, labas lējuma īpašības, laba apstrādājamība ar griešanu, piemērotība dažādām metināšanas metodēm ar kausēšanu.
 
Marķējums
 
Marķējumā ir jābūt sekojošajiem elementiem: izgatavotāja preču zīmei, izgatavošanas datumam (nedēļa un gads), kausējuma numuram, pieļaujamai statiskajai slodzei (kg vai mārciņas), kontrolējošās iestādes spiedogam, atsevišķam rentgena kontroles spiedogam (parasti lietajiem) un, protams, tipa izmēram.
 
Piemēram: 5,5J x15H2 ET30.
 
5,5 – loka platums collās. Standarta rinda: 3,5; 4,0; 4,5; 5,0; 5,5; 6,0; 6,5 un 7,0 collas; tjūninga, sporta un bezceļu mašīnām var būt arī platāki riteņi.
 
15 – loka montāžas diametrs collās. Standarta rinda vieglajām un bezceļu mašīnām: 10, 12-19 collas.
 
ET30 – riteņa sniegums milimetros. Var būt apzīmēts kā OFFSET vai DEPORT. Tas ir attālums starp loka simetrijas garenisko plakni un riteņa nostiprināšanas plakni (saskarplakni) (šīm plaknēm sakrītot, sniegums ir nulle). Nedrīkst ņemt disku ar jūsu mašīnai neparedzētu sniegumu. Snieguma samazināšana (riteņu sliede kļūst platāka) var radīt papildu slodzi uz rumbu gultņiem un piekari. Toties palielināta snieguma gadījumā (sliede sašaurinās) disks var iedurties bremzes mezglā. Vispār, visas spēles ar sniegumu ir smalka lieta. Tjūninga un sporta modifikācijās to maina, bet tas tiek darīts kompleksā ar daudzām citām izmaiņām.
 
Disku izgatavošanai izmantojamie sakausējumi
Diskus lej un kaļ no alumīnija un magnija sakausējumiem. Ja diskus no viegliem sakausējumiem sakārtot to izturības pieauguma secībā, rinda būs šāda: liets magnija – liets alumīnija – kalts alumīnija – kalts magnija (visizturīgākais, visprestižākais, visdārgākais).
 
Riteņa vispārīgā struktūra
 
1.  sēžas dziļums, collas. Loka gredzenveida daļas diametrs, uz kura balstās riepa;
2.  centrālā griešanās ass;
3.  loka sēžas platums (attālums starp apmalēm), collas;
4.  gredzenveida izcilnis (angļu val. „hump”) bezkameras riepas malu papildu fiksācijai;
     Pastāv vairākas izciļņu konstrukcijas: vienkāršais izcilnis H (Hump), divkāršais H2, plakanais FH (Flat Hump), asimetriskais AH (Asymmetric Hump), kombinētais CH (Combi Hump).  
     Dažreiz iztiek bez izciļņiem; uz loka izveido īpašu plauktu SL (Special Ledge), kura parametri ir noregulēti tā, ka riepa turas droši, „neaizķeroties” ne aiz kā, izņemot loka apmali.
5.  veiddobums (paredzēts riepas demontāžas atvieglošanai);
6.  plaukts (riepu malu sēžas vietas, ar nolieci pret vidu, parasti ar 50 grādu leņķi);
7.  apmales, kas ir sānu balsti riepas malām;
     Kodētā informācija par loka malu apmaļu konstruktīvajām īpašībām (slīpuma leņķi, rādiusi, noapaļojumi u.tml.) tiek apzīmēta ar J, JJ, JK, K vai L;
8.  centrālās atveres diametrs. Tiek mērīts no nostiprināšanas plaknes puses. Tam jāatbilst sēžas cilindra diametram uz automašīnas rumbas;
9.  diska nostiprināšanas plaknes diametrs;
10. nostiprināšanas atveru diametrs (PCD - Pitch Circle Diameter);
 
 
11. diska nostiprināšanas plakne (saskarplakne);
12. Х faktors (caliper clearence or brake clearence);
13. riteņa sniegums (ЕТ). Attālums starp diska nostiprināšanas plakni un loka simetrijas plakni.

 atgriezties pie saraksta

Galvenais ofiss
Rīga, Lubānas 78c
Tālr. 67 146 586
 

Mūsu centri

Rekvizīti

SIA „JUVA”
Reģ. Nr. 50103053281
PVN maks. Nr. LV 50103053281
Rīga, Lubānas ielā 78c
A/S "Swedbank"
HABALV22
IBAN konts: LV33 HABA 0551 0098 12816

Tālr.: (+371) 67 146 586 
 

Mājas lapas izveidošana:
Dizaina studija Scada